Ieskats vēsturē.

Rīdzinieks savā dzivoklī.

Ko rāda Rīgas namu un dzīvokļu apskats.

Rīgā pašlaik ir pavisam 18`700 dzīvojamo ēku ar 111`208 dzivokļiem. No visām šīm ēkām apm. 4000 uzceltas pēdējos 14 gados. Kops pirmās dzīvokļu skaitīšanas Rigā 1924.g. nākuši klāt 21`000 dzīvokļu. Radušies ne vien plaši mazāku jaunceltņu rajoni, bet izauguši arī jauni modernu īres kvartāli, sevišķi pašos pēdējos gados, kad Rīgas namsaimnieki atkal sākuši celt mājas, kurām ir vairāk kā divi vai trīs stāvi. Bet vai visas šīs jaunās mājas ir modernas?

Vai labierīcības ir greznība.

Kas ir moderns nams? Rīdzinieki uzskata noteicošais ir nama labierīcības.Vai tādā gadījumā Rīgas nami ir moderni? Daudzi sevišķi pēdējos gados cetie nami, protams, tādi ir: ar vannu, centrālapkuri, gāzes virtuvēm. Rīgā ir jau vairāki nami, kas ikdienas apgādāti ar siltu
ūdeni.Gandrīz visos jaonos namos iebūvētas arī celtņu šahtas un dažās darbojas arī pats celtnis. Pārējās šahtas pagaidām aiznaglotas, kamēr ar labu solījumu stangām izdosies naglas izraut un celtņus iedarbināt. Tāpat tas dažreiz ir ar citām labierīcībām – gāzi, siltu ūdeni, vannas istabām. Ir ļaudis, kas domā, ka tas viss ir – greznība. Citi tur pretim to visu uzskata par pilsētas dzīvoklī nepieciešamu ērtību. Kādreiz Rīgā par luksusu uzskatīja arī to, ka katramdzīvoklim vajadzīgs sav ūdenvads. Vēl tagad Rīgā netrūkst tādu namu, kuru turētāji arī kanalizāciju un klozetus uzskata par nevajadzīgu, lieku greznumu. Bet ja mēs jau tagad par šādiem gadījumiem brīmāmies, tad drīz varbūt brīnīsimies arī par citu labierīcību noliedzējiem. Rīdzinieki bieži vien dzīvokli uzskata it kā tikai par naktsmītni, bet par īsto dzīves vietu izvēlas kafejnīcu vai kādu laika nosišanas iestādi ārpus mājas.

Rīgā vēl tagad kanalizācijas sistēmai pieslēgta tikai apm. ceturtā daļa no visām ēkām. Tikai drusku vairāk kā trešai daļai no visiem Rīgas dzīvokļiem ir savs ūdens klozets, apmēram pusei ir ateja zem jumta, pārējām tās gan ir tikai tālāko priekšpilsētu mājas – atejas atrodas mazās būdiņās ārpus mājas. Bet par tiem daudziem priekšpilsētu rajoniem, kur kanalizācija vispār nav ierīkota, te arī nav jārunā. Jārunā ir par to, ka Rīgā vēl dažās vietās nav ievērota primitīva prasība, lai katram dzīvoklim būtu sava atsevišķa ateja un par to, ka rajonos, kur jau sen ar rīkojumiem ir noteikts, ka nami šai sistēmai jāpieslēdz, tas vēl nav noticis. Piemēram, Dzirnavu ielas rajonā, mazajās ielās gar Rīgas dzelzceļa staciju, Ieksrīgā ap Jēkaba ielu un Torņa ielas namos vēl nav kanalizācijas.

Rīgā vēl atrodas cilvēki, kas negrib un negrib pieslēgt savus namus kanalizācijas sistēmai. Tas izmaksājot pārāk dārgi. Kad šiem cilvēkiem piesolīts aizdevums, liels vairums no tā atteikušies. Jāatzīst gan, ka kanalizācijas ievilkšana Rīgā tiešām nav lēta. Liela piecu stāvu nama pieslēgšana pašlaik izmaksājot ap 50`000 ls.

Cik lieli ir Rīgas nami.

Kaut arī pdjos gados atkal vērojama tendence celt lielus namus, no visām Rīgas ēkām tikai desmitā daļa ir piecu un sešu stāvu nami. Puse no visām Rīgas ēkām ir viena stāva celtnes, trešai daļai ir tikai divi stāvi. No vienas puses tas liecina par to, ka rīdzinieki ir laimīgi, viņi vēl nevar sūdzētiespar smakšanu mūros. Bet katrai labai lietai ir arī sava ļaunā puse un šinī gadījumā ļaunums ir pārāk plašā pilsētas teritorija.

Jau sāķumā minēju, ka bieži vien vērojama it kā rīdzinieku baidīšanās no modernām labierīcībām. Visspilgtāk tas redzams, ja runājam par namamātēm un par gāzes un elektrības pielietošanu virtuvēs. Pēdējos gados gāzes patēriņš un pilsētas gāzes abonentu skaits ir ļoti straui audzis, bet vēl arvien tomēr ir tikai 10`317 patērētāju. Tiesa – daudzi, piemēram, Meža parka un Pārdaugavas iedzīvotāji, gāzi grib, bet nevar dabūt, jo minētos rajonos nav gāzes vadu.

Latvijas Hipotēku bankas direktors P.Ozoliņš paskaidroja, ka jau tagadun tāpat arī turpmāk uz aizdevumiem nevar cerēt namu cēlājs, kas neveltīs uzmanību labierīcībām.Tas laiks, kad Rīgai dzīvokļu trūka, ir jau pārvarēts un tagad banka savas darbības apjomā stādījusi sev par uzdevumu veicināt un celt dzīvokļu kultūru un labierīcības. Jo vairāk labierīcību, jo vairāk cerības uz lielāku atbalstu.

Dažos gadījumos banka devusi aizdevumus pat līdz 1500 vai 2000 ls par dzīvojamo istabu. Vienas istabas izbūve ja namā paredzētas visas labierīcības izmaksā ap 3500 ls. Citiem v ardiem liels piecstāvu nams neskaitot grunts pirkšanu, izmaksā ap 350`000 ls, jo normālā piecu vai sešu stāvu namā mēdz būt apm. 100 istabu. Šī summa, protams, izklausās ļoti liela, bet no otras puses, ievērojot, ka šādos namos parasti īre jāmaksā 20-25 ls un vēl vairāk par istabu mēnesī, ir jāpabrīnās arī par to, ka Rīgas īrnieki negrib paši kopīgiem spēkiem celt namus, kuros tie paši dzīvotu un katram piederētu pašam savs dzīvoklis. Šāda kooperatīva nama celšana i r ļoti populāra Skandināvijas valstīs un īrnieku kopdarbība tur tiešām devusi labus rezultātus.

Rīgā cels elektrificētus namus.

Vēl mazāk par gāzes plītīm Rīgā lieto elektriskās virtuves. To popularizēšanai pilsētas uzņēmumu valde, līdzīgi tagadējai gāzes aparātu izstādei, drīzumā ierīkos elektrisko vituves ierīcu izstādi.Vēl vairāk: paredzams, ka pēc pāris gadiem, kad būs nobeigta Ķeguma spēka stacija, ar pilsētas valdes gādību būvēs pilnīgi elektrificētus namus, kuros visas domājamās labierīcības darbnās ar elektrību

Mēbelētās istabas.

Caurmērā uz vienu istabu var būt divi iemītnieki Šai ziņā Rīgas stāvoklis ir ļoti labs – jau pēdējā skaitīšanā uz istabu bija caurmērā 1,8 iemītnieki, tagad jārēķinās apmēram ar 1,5. Bet otra prasība, lai katrai ģimenei būtu savs patstāvīgs dzīvoklis, Rīgā tomēr nav izpildīta. Gandrīz vai pusē Rīgas dzīvokļu ir apakšīrnieki. Iemesli te būs dažādi. Viens no ļoti svarīgiem iemesliem ir nenormālais apstāklis, ka Rīgā ir daudz cilvēku, kuru vienīgā nodarbošanās ir istabu izīrēšana. Lielo dzīvokļu rajonos ap parkiem un citur, ir daudz tādu namu, kur vairums lielo dzīvokļu pieder vecākām dāmām. Pašas tās no 8 vai 10 istabām izlieto tikai vienu, bet pārējās ar peļņu izīrē tālāk. Ar to ne vien sadārdzinās istabu īre, bet vienai otrai ģimenei tiek liegta iespēja iegūt pašai savu labu dzīvokli. Rīgai dzīvokļu netrūkst, bet Rīgai trūkst nelielu labu dzīvokļu ar modernām labierīcībām.

Izdevums :Rīts: 1938.gada 13.marts