Rīgā divas trešdaļas dzīvojamā fonda ir būvētas pēc otrā Pasaules kara. Šai periodā ir uzceltas vairāk kā 3600 daudzdzīvokļu mājas.
Latvijā nav saglabāta padomju laika datu bāze par Rīgā dažādos gados būvētām dzīvojamo māju sērijām, tādēļ katras sērijas māju skaitu var novērtēt tikai aptuveni. Padomju laika statistikas datos tika uzrādītas uzbūvēto māju platības kvadrātmetros, bet ne māju skaits pa sērijām. Daļēji dati par dzīvojamo māju sērijām Rīgā ir v/a “Mājokļu aģentūra” dzīvojamo māju monitoringa datu bāzē, bet pašvaldības valdījuma mājām sērijas reti norādītas.
Dati par dažādos mikrorajonos būvētajām dzīvojamo māju sērijām nav apkopoti arī pie patreizējiem lielākajiem māju apsaimniekotājiem - pašvaldības municipāliem uzņēmumiem.
50. gados būvēti mikrorajoni rūpnīcu strādniekiem Bolderājā, pie Cementa rūpnīcas Iļģuciemā,
Ropažu ielā, tās bija parasti 2-3 stāvu ķieģeļu mājas. Padomju laika apbūves pirmajā posmā līdz 60. gadu vidum māju celšanā izmantoja ķieģeļu mūra un saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas, dzīvokļi šais mājās bija tā sauktie mazgabarīta, ar samazinātu telpu platību. Šai periodā būvēja 286. sērijas trīs stāvu, 303. sērijas un M-3 sērijas divu un trīs stāvu mājas, 316. un 318. sēriju četru un piecu stāvu mājas, ap 1960.gadu sāka būvēt 464. sērijas piecu stāvu mājas.
Ropažu ielā, tās bija parasti 2-3 stāvu ķieģeļu mājas. Padomju laika apbūves pirmajā posmā līdz 60. gadu vidum māju celšanā izmantoja ķieģeļu mūra un saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas, dzīvokļi šais mājās bija tā sauktie mazgabarīta, ar samazinātu telpu platību. Šai periodā būvēja 286. sērijas trīs stāvu, 303. sērijas un M-3 sērijas divu un trīs stāvu mājas, 316. un 318. sēriju četru un piecu stāvu mājas, ap 1960.gadu sāka būvēt 464. sērijas piecu stāvu mājas.
Laikā no 55. līdz 65. gadam sāka celt dzīvojamo māju masīvus Āgenskalna priedēs, Viestura prospektā, Juglā, Grīvas ielā, Ķengaragā, Tirzas ielā.
60. gadu vidū Rīgā sāk būvēt jaunas 467. sērijas lielpaneļu mājas – tās ir mājas, kur var būt trīs, pieci vai deviņi stāvi.
70. gados uzbūvē Iļģuciema dzīvojamo māju masīvu no piecu stāvu ēkām. Purvciema un Imantas dzīvojamo māju masīvus apbūvēja no 70. līdz pat 90. gadiem, tur ir gan piecu, gan arī deviņu un sešpadsmit stāvu ēkas.
No 70. gadu beigām Rīgā būvēja praktiski tikai deviņu un vairāk stāvu paneļu dzīvojamās mājas. Šai laikā būvēti, piemēram, Mežciema, Vecmīlgrāvja, Pļavnieku, Zolitūdes mikrorajoni. No 70. gadu sākumā līdz 80. gadiem celtajā Purvciema apbūvē ir no piecu līdz deviņu un divpadsmit stāvu ēkas.
Šai laikā Rīgā pārsvarā būvētas 467., 602. sēriju mājas, uzsākta būvniecība 103. un 104. sēriju mājām .
No 80. gadu sākuma vairāk ceļ 104. sērijas piecu līdz 16 stāvu, 103. sērijas četru līdz deviņu stāvu, 602. – pamatā deviņu stāvu un 119. sēriju septiņu līdz desmit stāvu mājas.
Ziepniekkalna mikrorajona apbūvi sāka 80. gadu beigās. Šai laikā vēl turpinājās arī nobeiguma posma darbi Pļavnieku un Zolitūdes masīvos. Tika uzsākti darbi Dreiliņu masīva apbūvē, kas gan apstājās uz vairāk kā 10 gadiem. Dažādos veidos, iesaistot arī nākamo īrnieku līdzekļus, vēl izdevās pabeigt atsevišķas daudzdzīvokļu mājas Rīgā. Šai laikā pārsvarā ir būvētas 602., 103. un 119. sēriju mājas.
Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments; SIA „ARHO”
