2015. gada 27. marts

Izsoļu organizēšana pāries elektroniskajā vidē.



Saeima 26.marta sēdē 1. lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz pilnībā atteikties no nekustamā īpašuma izsoļu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā organizēšanas klātienē. Tiesu izpildītājiem elektroniskās izsoles tiks ieviestas no šī gada 1. jūlija, bet maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra.
Līdzšinējā praksē ir vērojamas būtiskas problēmas, kas raksturīgas klātienes izsolēm. Pirmkārt, izsolāmā objekta vērtības mākslīga samazināšana, izsolē piedaloties personām, kuras veic saskaņotas darbības, piedāvājot citiem dalībniekiem pirms izsoles par noteiktu samaksu atturēties no solīšanas. Otrkārt, neieinteresētu personu piedalīšanās izsolē, mākslīgi paaugstinot izsolāmā objekta vērtību.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto informāciju, katru gadu tiek rīkotas ap 7 tūkstošiem nekustamā īpašuma izsoļu.

Ar likumprojektu plānots noteikt sekojošu nekustamā īpašuma
 pārdošanas kārtību e-izsolēs.

Izsoles izziņošana.
Tiek saglabāta prasība par izsoles publisku izziņošanu. Ar likumprojektu tiek saglabāta prasība par nekustamā īpašuma izsoļu paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Papildus likumprojekts paredz, ka sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli tiek vienlaikus izvietots Elektronisko izsoļu portālā, tādējādi nodrošinot, ka informācija par visām zvērinātu tiesu izpildītāju un administratoru rīkotajām izsolēm ikvienam interesentam turpmāk pieejama ērtā un pārskatāmā formā īpaši izsoļu norisei izveidotā vietnē.
Papildus šobrīd CPL noteiktajām izsoles izziņošanas prasībām izsoles sludinājumā norādāms izsoles sākuma datums un noslēguma datums un laiks. Minētā prasība skaidrojama ar apstākli, ka atbilstoši likumprojektā paredzētajam modelim izsole norisināsies, proti, autorizētie izsoles dalībnieki varēs veikt solīšanu, nepārtraukti 30 dienu periodā, skaitot no izsoles sludinājuma izvietošanas dienas.
Ar likumprojektu tiek saglabāta iespēja visiem potenciālajiem interesentiem no izsoles izsludināšanas dienas iepazīties ar tiem dokumentiem, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē (piemēram, nekustamā īpašuma novērtējuma esošo informāciju). Minētā dokumentācija ir pieejama pie konkrētā zvērināta tiesu izpildītāja vai maksātnespējas administratora.

Izsoles dalībnieku autorizācija un izsoles norise.
Lai pieteiktos dalībai izsolē, personai:
1. jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora, kurš rīko izsoli, depozīta kontā izsoles nodrošinājums;
2. izmantojot Elektronisko izsoļu portālu, jānosūta zvērinātam tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram lūgums autorizēt viņu dalībai izsolē.
Pēc lūguma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators trīs darbadienu laikā autorizē personu dalībai izsolē, pirms tam pārliecinoties, vai personas iemaksātā nodrošinājuma summa ir saņemta un vai konkrētā persona neietilpst tādu personu lokā, kuru pielaišanu solīšanai likums nepieļauj.
Ar likumprojektu tiek saglabāts ierobežojums noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā, proti, solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi nekustamā īpašuma novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. 
Atšķirībā no šobrīd noteiktās kārtības, atbilstoši kurai izsoles norisei tiek noteikts konkrēts brīdis (konkrēts datums un laiks), likumprojekts nosaka, ka izsole noris 30 dienas. Proti, izsole sākas dienā, kad nekustamā īpašuma izsoles sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, un noslēdzas trīsdesmitajā dienā pulksten 10, bet, ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pulksten 10. Autorizētajiem izsoļu dalībniekiem atļauts izdarīt solījumus visas izsoles norises laikā.
Personām, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, ir tiesības lūgt tās autorizēt dalībai 20 dienu laikā no izsoles sludinājuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Šāds laika ierobežojums likumprojektā noteikts, lai personu, kuras vēlas pieteikties dalībai izsolē, lūgumu izvērtēšanu un autorizāciju nodrošinātu termiņos, kas ļautu šīm personām pēc autorizācijas pilnvērtīgi piedalīties solīšanas procesā. 
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā veicama solīšana. Proti, solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas ir mazāks vai vienāds ar izsoles sākumcenu, atšķiras no izsoles sludinājumā noteiktā izsoles soļa vai ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem. Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt.
Elektronisko izsoļu portālā solījumi tiek reģistrēti hronoloģiskā secībā, fiksējot solītāja unikālo identifikatoru (uz katru jaunu izsoli katram autorizētam izsoles dalībniekam sistēma piešķirs jaunu identifikatoru) solīto summu un solījuma reģistrēšanas laiku. Lai nodrošinātu izsoles dalībnieku anonimitāti un novērstu iespēju izsoles dalībniekiem vienam otru ietekmēt, izsoles norises laikā minētā informācija pieejama tikai tiesu izpildītājam. Izsoles norises laikā solītājam pieejama informācija par visām viņa un citu solītajām summām un solījumu reģistrēšanas laiku, bet nav pieejama citu solītāju identificējoša informācija.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Šādas prasības iekļaušana likumprojektā pamatojama ar apstākli, ka paredzama izsoles dalībnieku aktīva solījumu izdarīšana tieši izsoles noslēguma posmā, kas savukārt objektīvu iemeslu dēļ var būtiski palielināt Elektronisko izsoļu portāla sistēmas noslodzi un apgrūtināt visu solītāju veikto solījumu tūlītēju reģistrēšanu un atspoguļošanu.
Gadījumā ja izsole atzīta par nenotikušu tādēļ, ka nosolītājs termiņā nav samaksājis visu summu, nekustamo īpašumu piedāvā paturēt pēdējam pārsolītajam solītājam par viņa solīto augstāko cenu. Savukārt gadījumos, kad izsole nav notikusi tādēļ, ka nav ieradies neviens solītājs vai nav veikti solījumi, īpašumu piedāvā paturēt kreditoriem un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem. Šīm personām ir tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev, samaksājot summu nenotikušās izsoles sākumcenas apmērā. Turpretī, gadījumā, ja izsole atzīta par nenotikušu būtisku tehnisku Elektronisko izsoļu portāla sistēmas traucējumu dēļ, likumprojekts paredz atšķirīgas sekas - nekavējoties izsludināma atkārtota izsole. 

Izsoles noslēgšanās.
Pēc elektroniskās izsoles beigām sagatavo izsoles aktu, kas satur CPL 588. un 610. pantā noteikto informāciju, papildus iekļaujot informāciju par izsoles norises laiku. Izsoles aktu Elektronisko izsoļu portāls nosūta nosolītājam uz tā Izsoles dalībnieku reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi.
Mainot izsoles norises formu no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē, piedzinējam un parādniekam tiek saglabāta iespēja sekot līdzi izsoles norises gaitai Elektronisko izsoļu portālā skatīšanās režīmā. Tāpat kā ikvienai citai personai, kura nepiedalās solīšanā, kā arī izsoles dalībniekiem piedzinējam un parādniekam tai skaitā nodrošināta iespēja redzēt informāciju par izsolāmo īpašumu, pēdējo izdarīto solījumu, nosolīto summu. 

Avoti: Tieslietu ministrija; LR Saeima

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pievieno savu komentāru