Līgumi




Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka šajā sadaļā sniegtajiem dokumentu paraugiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie ir attiecināmi uz vispārinātiem gadījumiem, tāpēc katrā atsevišķā gadījumā iespējamas atkāpes no dotajiem dokumentu paraugiem.





1. DZĪVOKĻA PIRKUMA LĪGUMS Lejuplādēt 
(dotais līguma paraugs paredz samaksas veikšanu izmantojot bankas darījumu kontu).
Darījumu konts ATVĒRT

2. DZĪVOJAMO TELPU ĪRES LĪGUMS Lejuplādēt 
(Iesaku - izlasiet Kā sakārtot īres attiecības)

3. DZĪVOKĻA NODOŠANAS - PIEŅEMŠANAS AKTS Lejuplādēt

4. APSAIMNIEKOŠANAS LĪGUMS Lejuplādēt

5. NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMS Lejuplādēt (jaunas tiesības nostiprināšanai)
Visas nostiprinājumu lūgumu formas ATVĒRT

6. STARPNIECĪBAS LĪGUMS Lejuplādēt


Jums varētu interesēt.......

Sērijveida dzīvojamo ēku iedalījums Rīgā

Staļina laika projekts[izmainīt šo sadaļu]

Šī projekta mājas tika būvētas Josifa Staļina valdīšanas laikā, no 1945. gada līdz apmēram 1950. gadu beigām, no tā arī radies nosaukums. Tās ir dažādos pilsētas rajonos celtas ēkas; 2 līdz 6 stāvus augstas; būvētas no ķieģeļiem, bagātīgi apmestas ar dekoratīvo apmetumu un dekoratīvajiem elementiem; krāsotas. Šīm ēkām ir raksturīgas biezas ķieģeļu sienas. Dzīvokļi ir ar augstiem griestiem, plašām un izolētām vai caurstaigājamām istabām, plašām virtuvēm.
Pozitīvie faktori:
  • Augsti griesti.
  • Ir iespējams pārbūvēt.
  • Laba siltumizolācija un skaņas izolācija.
  • Plašas istabas.
Negatīvie faktori:
  • Nav ne balkona, ne lodžijas.
  • Dārgs projekts.
  • Kvalitātes problēmas.

316. un 318. sērija (Hruščova laika projekts)[izmainīt šo sadaļu]


Hruščova laika projekta ēka Prūšu ielāĶengaragā.
Pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas savu nosaukumu. Stāvu skaits Rīgā svārstās no 2 līdz 5 stāviem, kaut arī Grīvas dzīvojamā masīvā un Juglā var sastapt arī sešus stāvus augstas mājas ar mākslinieku darbnīcām. Sienu materiāls — silikātķieģelis. Mājas ir ar balkoniem, kā arī bez tiem. Dzīvokļi mazi, istabas caurstaigājamas, izolētas istabas ir reti sastopamas, sanitārais mezgls kopīgs. Pamatā šīs mājas sastopamas: JuglāTeikāPurvciemāĀgenskalnāIļģuciemā,ĶengaragāZiepniekkalnāGrīvas dzīvojamajā masīvāBotāniskā dārza rajonā.
Pozitīvie faktori:
  • Lēti dzīvokļi.
  • Laba siltumizolācija.
Negatīvie faktori:
  • Caurstaigājamas istabas.
  • Mazas palīgtelpas.
  • Ēkas celtas sen, iespējamas biežas inženierkomunikāciju avārijas.
  • Nepieciešama logu nomaiņa.

Brežņeva laika projekts[izmainīt šo sadaļu]

Pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas Leonīda Brežņeva valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas savu nosaukumu. Tās sāka būvēt 1960. gados, bet tās cēla arī 1970. gados.
No ārpuses šos namus nezinātājam grūti atšķirt no Hruščova laika būvēm — piecstāvu ķieģeļu mājas, daļai dzīvokļu ir balkoni. Lielākās atšķirības ir iekštelpu plānojumā. Daļai šī projekta māju ir lodžijas, ārsienas mēdz būt apmestas. Tās atrodas ĶengaragāPurvciemāĀgenskalnāTeikāJuglā.
Šīm sērijām ir uzlabots telpu plānojums, izolētas istabas, tualetes telpa no vannasistabas atdalīta ar sienu. Pietiekami laba skaņas izolācija, labāka siltumnoturība nekā paneļmājās, lielas palodzes. Pie trūkumiem jāpieskaita gan šaurās kāpnes, gan mazie gaitenīši, var būt nolietojušās komunikācijas.
Pozitīvie faktori:
  • Laba siltumizolācija.
  • Iespējams dzīvokli pārprojektēt.
  • Salīdzinoši laba celtniecības kvalitāte.
  • Augsti griesti un lieli logi.
Negatīvie faktori:
  • Pārsvarā caurstaigājamas istabas.

464. sērija (Lietuviešu projekts)[izmainīt šo sadaļu]


Lietuviešu projekta daudzdzīvokļu ēka Dammes ielā, Imantā.
Lietuviešu projekta pamatā ir Maskavā radīts 464. sērijas namu projekts, taču lietuvieši un pēc tam arī latvieši to bija uzlabojuši. Kad šīs mājas sāka celt, sabiedrībā bija priekšstats, ka lietuvieši būvē labāk. Varbūt tāpēc šīs ēkas, kas nedaudz atšķīrās un bija drusciņ labākas par iepriekšējo projektu būvēm, iedēvējuši par lietuviešu projektu.
Šīs sērijas ēkas būvēja no 1960. gadu sākuma un atšķirībā no citām, mazāk izplatītām sēriju ēkām, tās ir sastopamas gandrīz katrā Rīgas rajonā. Lietuviešu projektam raksturīgas piecstāvu lielpaneļu ēkas ar ģipšbetona starpsienām.
Izšķir vecās un jaunās lietuviešu projekta ēkas. Atšķirība ir tā, ka vecajām lietuviešu projekta mājām ir balkoni, savukārt jaunajām — lodžijas. Plānojuma ziņā šo māju dzīvokļi ir kompakti, kas kādam varētu likties par šauru, bet salīdzinoši zemākas ir dzīvokļu vidējās ekspluatācijas izmaksas. Galvenokārt minētās sērijas ēkas atrodas: PurvciemāĀgenskalnāImantāDzirciemāBolderājāZiepniekkalnā,VecmīlgrāvīSarkandaugavāĶengaragā, kā arī Juglā un Botāniskā dārza rajonā.
Pozitīvie faktori:
  • Ērts plānojums, lielas istabas.
  • Atrodas mikrorajonos ar plašiem pagalmiem.
  • Samērā laba siltumizolācija.
  • Zemākas dzīvokļu vidējās ekspluatācijas izmaksas.
  • Kompakts dzīvokļu plānojums
Negatīvie faktori:
  • Grūti pārplānot.
  • Nelielas hidroizolācijas problēmas.
  • Tā kā šī tipa ēkas celtas samērā sen, iespējamas biežas inženierkomunikāciju avārijas.

467. sērija[izmainīt šo sadaļu]


467. sērijas dzīvojamo ēku grupaImantāJūrmalas gatves un Anniņmuižas bulvāra stūrī.
Šīs sērijas ēkas Rīgā būvēja 1970. — 1980. gados un tās ir radniecīgas 602. sērijas ēkām. Abas konstrukcijas un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras — ja neņem vērā, ka 467. sērija ir nedaudz jaunāka un tās ēku fasāde ir mazliet citādāka. Atšķirībā no citām paneļu mājām 467. sērijas 9 stāvu lielpaneļu ēku ārsienas var būt dekorētas ar krāsainām flīzēm vai apmestas ar akmens šķembām. Salīdzinot ar 602. sēriju, šīm ēkām ir lodžijas. Galvenokārt minētās sērijas ēkas atrodas: Krasta masīvāPurvciemāPļavniekosImantāĶengaragā kā arī Iļģuciemā.
Pozitīvie faktori:
  • Laba siltumizolācija.
  • Laba skaņas izolācija.
  • Ērtas, platas kāpņutelpas.
  • Ērts dzīvokļa plānojums (īpaši 2 istabu dzīvokļiem).
Negatīvie faktori:
  • Minimālas pārbūves iespējas.

103. sērija[izmainīt šo sadaļu]


103. sērijas daudzdzīvokļu ēkaBolderājā.
Šīs sērijas ēkas sāka būvēt 1970. gadu sākumā, bet pēdējie projekti tika realizēti vēl 1990. gados. Šīs ēkas ir vienas no visizplatītākajām tipveida sēriju ēkām visā Latvijā.[4] 103. sērijas dzīvokļu plānojums pēc speciālistu domām ir diezgan ērts un praktisks.
Mājas ir būvētas no silikāta vai caurumotajiem māla ķieģeļiem un gāzbetona vai keramzītbetona paneļiem — nesošās sienas ir ķieģeļu, kas nodrošina labāku siltumizolāciju, savukārt pārējās sienas ir paneļu, kas pieļauj mājokļa pārprojektēšanu. Šīm ēkām parasti ir pieci dzīvojamie stāvi, pagrabstāvs un bēniņu stāvs (reizēm sastopamas ēkas bez bēniņiem). Starpstāvu pārsegumiem izmantoti dobjie dzelzsbetona paneļi. Bēniņu pārseguma termiskās pretestības palielināšanai parasti izmantotas fibrolīta plāksnes. 103. sērijas ēkām parasti ir savietotais jeb plakanais jumts ar iekšējo ūdens novadīšanas sistēmu. Oriģinālie logi — dubultais stiklojums ar savietotiem koka vērtņu rāmjiem. Sērijas ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie parametri neatbilst mūsdienu prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". [4]
Šīs sērijas ēkas pārsvarā ir piecstāvu, bet ir atsevišķi izņēmumi pilsētas centrā, kur ir arī septiņu un astoņu stāvu mājas. Galvenokārt minētās sērijas mājas atrodas: TeikāDārzciemāBolderājāPurvciemā un Daugavgrīvā, bet ir arī citos Rīgas mikrorajonos.[5]
Pozitīvie faktori:
  • Ērts plānojums ar izolētām istabām.
  • Samērā laba siltumizolācija.
  • Iespējas veikt pārplānošanu.
  • Salīdzinoši labs tehniskais stāvoklis.
  • Salīdzinoši lielas istabas.
Negatīvie faktori:
  • Ne visām mājām ir lodžijas.
  • Būtu nepieciešama logu nomaiņa, īpaši ēkās ar horizontāli veramo logu asi.

104. sērija[izmainīt šo sadaļu]


104. sērijas dzīvojamā ēkaPurvciemā.
Šīs sērijas ēkas sāka būvēt 1970. gadu sākumā un, atšķirībā no citu sēriju mājām, tās neveido vienādus mikrorajonus, bet gan izvietotas starp citu sēriju ēkām. Ir sastopamas šīs sērijas 9, 12 un 16 stāvu ēkas.
Projektam ir trīs paveidi, bet visas mājas celtas no paneļiem. Pirmā varianta ēkas ir 12 vai 16 stāvus augstas, bet ar vienu kāpņutelpu. Bieži sastopamas Krasta ielas masīvā, Purvciemā un Pļavniekos, dažas arī ZiepniekkalnāZolitūdēImantā un Mežciemā. Otrā paveida ēkas ir 12 stāvus augstas, no paneļiem un ķieģeļiem, kas izmantoti kāpņutelpā. Šādas mājas atrodamas pie Botāniskā dārza, DzirciemāIļģuciemā un Imantā,ČiekurkalnāMežaparkā un Juglā. Abu projekta paveidu namiem ir divi lifti — mazs pasažieru un lielais kravas lifts. Trešais paveids atrodams tikai Viestura prospektā — 9 stāvus augstas, ar divām kāpņutelpām un liftu katrā no tajām. Šā varianta ēkām izmantoti baltie ķieģeļi. Šos namus būvējusi rūpnīca "Komutators" saviem darbiniekiem.
Mājas ārējās sienas būvētas no lentveida gāzbetona paneļiem, bet iekšējās nesošās sienas veidotas no dzelzsbetona paneļiem.
104. sērijas dzīvokļiem ir funkcionāls, ērts plānojums — guļamistabām blakus atrodas sanitārie mezgli, savukārt viesistabai blakus ir virtuve. Šīm ēkām raksturīgas lielas lodžijas, kas parasti ir visas telpas garumā un, ko aizstiklojot, var izveidot vasaras verandu. Šīs sērijas ēkas tika celtas, sākot no pieciem stāviem un vairāk. Atkarībā no projekta vienistabas dzīvoklis ir 33—43 m² plašs, bet 2 un 3 istabu dzīvokļi atbilstoši 57 m² un 69 m² lieli. 104. sērijas ēkas ir sastopamas gandrīz visos Rīgas mikrorajonos.[6]
Pozitīvie faktori:
  • Funkcionāli labs plānojums, lielas palīgtelpas.
  • Lielas lodžijas, ko iespējams pārveidot par verandu, lieli logi.
  • Visu dzīvokļu istabas ir izolētas.
  • Lifta telpa ir atdalīta ar slēdzamām durvīm no gaiteņa.
  • Pirmā un otrā tipa mājām ir kravas lifts.
Negatīvie faktori:
  • Nav četristabu dzīvokļu.
  • Trīsistabu dzīvokļiem ir tikai viens sanitārais mezgls.
  • Iespējama paneļu sadurvietu hidroizolācijas bojājumi.

Mazģimeņu projekts[izmainīt šo sadaļu]


Mazģimeņu projekta ēkas Pļavniekos, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā. 2009. gads.
Vienistabas 5, 9 un 12 stāvu ēkas. 5 un 9 stāvus augstās ēkas celtas no paneļiem, bet ēkas, kur ir 12 stāvu — no paneļiem un ķieģeļiem. Raksturīgi, ka piecstāvu mājām ir viena kāpņutelpa, kur vienā stāvā ir 20 dzīvokļi un gaitenis stiepjas visas ēkas garumā. Deviņstāvu mājās vienā stāvā ir tikai 8 dzīvokļi, kas nodalīti divos atsevišķos gaiteņos, kā arī lifts, 12 stāvu namos — pat divi lifti. Lielākās daļas mazģimeņu projekta ēku plānojumā izmantotas 104. un 119. sērijas ēku variācijas. Visos dzīvokļos ir apvienota vannasistaba un tualete. Dzīvokļiem ir lodžijas. Mazģimeņu projekti galvenokārt celti PļavniekosPurvciemāZiepniekkalnāĶengaragāĀgenskalnā un Juglā.
Plusi:
  • Zemākas dzīvokļu vidējās ekspluatācijas izmaksas.
  • Zemākas dzīvokļu cenas, salīdzinot ar citām līdzīgām sērijām.
  • Kompakts dzīvokļu plānojums, tomēr liela kvadratūra salīdzinot ar citu sēriju vienistabu dzīvokļiem.
  • Lielas lodžijas visa dzīvokļa garumā, kuras iestiklojot, iespējams pārveidot par verandām.
Mīnusi:
  • Problēmas ar skaņas izolāciju.
  • Siltumizolācijas un hidroizolācijas problēmas.
  • Ir tikai vienistabas dzīvokļi.
  • Apvienota vannasistaba un tualete.
  • Gari koplietojamie koridori.

Čehu projekts[izmainīt šo sadaļu]


Čehu projekta ēkaĶengaragā.
Čehu projekts ir 12 stāvu ēkas ar lodžijām. Tās ir būvētas no ķieģeļiem, bet starpsienām un pārsegumiem tika izmantoti dzelzsbetona paneļi. Virtuve ir diezgan plaša (8—12m²). Parasti istabas ir izolētas. Tiek uzskatīta par diezgan prestižu un dārgu sēriju. Šīs ēkas nelielās grupās, vai kā atsevišķas ēkas, ir sastopamas vairākās Rīgas apkaimēs, tomēr lielais vairums atrodas ĶengaragāIļģuciemāJuglā un Imantā. Čehu projekta ēkas var sajaukt ar Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēkām, jo tām ir līdzīga forma, konstrukcija un augstums. Atšķirība ir tajā, ka Čehu projekta ēkas ir relatīvi slaidākas, pārsvarā ir būvētas no sarkanajiem ķieģeļiem un ēkas fasādē ir gan lodžijas, gan logu ailes, savukārt Mazģimeņu projekta ēkas ir masīvākas, celtas galvenokārt no dzeltenajiem ķieģeļiem (ir sastopams arī izpildījums no sarkanajiem ķieģeļiem), uz jumta ir izvietots izteikts trīspadsmitais — tehniskais stāvs un visu ēkas fasādi nosedz lodžijas. Turklāt Mazģimeņu projekta, līdzīgi kā cita stāvu skaita ēkās, ir sastopami tikai vienistabu dzīvokļi.
Pozitīvie faktori:
  • Ērts dzīvokļu plānojums.
  • Izolētas istabas.
  • Plašas lodžijas.
  • Iespējams veikt dzīvokļa pārbūvi, apvienojot vairākas istabas, vai apvienojot istabu ar virtuvi.
  • Plaša virtuve.
  • 2 un 3 istabu dzīvokļiem atsevišķs sanitārais mezgls.
Negatīvie faktori:
  • Dārgi dzīvokļi.

602. sērija[izmainīt šo sadaļu]


602. sērijas dzīvojamā ēka Dammes ielā, Imantā.
Visbiežāk sastopamā tipveida māja Rīgā. 602. sērijas mājas ir deviņstāvu lielpaneļu ēkas (ir sastopamas arī 6 stāvu), kuru nesošās konstrukcijas veido keramzītbetona sienu paneļi un dzelzsbetona pārseguma plātnes. Sanmezgls atsevišķs, ir lodžija, samērā liela virtuve. Būvētas no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu sākumam, kad to būvniecību nomainīja 119.sērijas ēkas.
Šis projekts ir būvēts vairākos variantos, arī ar divstāvīgiem dzīvokļiem Mežciemā. Galvenokārt atrodas: PurvciemāMežciemāImantā,PļavniekosZiepniekkalnāVecmīlgrāvī un Iļģuciemā. Pirmo māju 1967. gadā montēja Dzelzavas un Vaidavas ielas stūrī.[7]
Pozitīvie faktori:
  • Ērts dzīvokļu plānojums (īpaši 2 istabu dzīvokļiem).
  • Ērtākas un plašākas kāpņutelpas.
  • Lielas lodžijas.
Negatīvie faktori:
  • Iespējama paneļu sadurvietu un gala sienu hidroizolācijas bojājumi.
  • Problēmas ar ēkas sienu caursalšanu (īpaši gala sienām).
  • Slikta siltumizolācija.
  • Minimālas pārbūves iespējas.

119. sērija[izmainīt šo sadaļu]


Kāds iekšpagalms Ziepniekkalnā. 119. sērija.
Šīs sērijas ēkas sāka būvēt 1980. gadu sākumā un tās atrodamas visos Rīgas jaunajos mikrorajonos. Šīs sērijas ēkas tika pilnībā projektētas Latvijā. Pirmā 119. sērijas ēka tika pabeigta 1980. gadā Vaidelotes ielā 11. Ir sastopamas 5—9 stāvu ēkas, kā arī atsevišķos gadījumos 10 stāvu ēkas. Savu popularitāti 119. sērija ir iemantojusi ar veiksmīgo plānojumu un plašajām telpām, kā arī iespēju veikt vērienīgu dzīvokļa pārbūvi, nebaidoties nojaukt starpsienas.
119. sērija ir vienīgā padomju laiku dzīvokļu sērija Latvijā, kuru, kaut ar nelielām modifikācijām, turpina būvēt arī mūsdienās.
119. sērija tiek uzskatīta par vismodernāko paneļēku pārstāvi, dzīvokļu platības tajā pārsniedza Padomju Savienībā noteikto dzīvokļu platību normatīvu (SNIP) par 15%, atļauju būvēt tik plašus dzīvokļus panāca smagu pārrunu ceļā ar Vissavienības institūtiem.
Pozitīvie faktori:
  • Ērts plānojums ar izolētām istabām.
  • Halle un lielas palīgtelpas.
  • Plašas iespējas pārbūvei.
  • Vairākas lodžijas.
  • Samērā labs tehniskais stāvoklis.
Negatīvie faktori:
  • Nelielas problēmas ar siltuma un skaņas izolāciju.

Franču projekts (Monolīta ēka)[izmainīt šo sadaļu]


Franču projekta ēkaPurvciemā.
Franču projekts ir 16 līdz 18 stāvus augstas ēkas no monolītā dzelzsbetona. Rīgā tādas ir četras, no kurām pilnībā pēc oriģinālā plāna pabeigtas tikai trīs. Nosaukums cēlies no tā, ka ieveidnis tika pasūtīts Francijā un mājas tika būvētas pa stāviem, lejot ieveidņos betonu. Šī projekta ēkas ir uzceltasPļavniekos (Ilūkstes ielās) un Purvciemā (Madonas un Dzelzavas ielā).[8] Nedaudz savādāka tipa ēkas ir uzbūvētas Pļavniekos (četras ēkas Lubānas, un A. Saharova ielā), kuras arī tiek piedēvētas šim projektam.

Specprojekts[izmainīt šo sadaļu]

Netipisks projekts, kas izmantots 5, 7 un 9 stāvu māju celtniecībā. Ir lodžijas. Parasti istabas ir izolētas. Tiek uzskatīta par prestižu un dārgu sēriju.

Ļeņingradas projekts[izmainīt šo sadaļu]

Dzīvokļi atrodas 5 stāvu ķieģeļu mājās. Visas istabas ir izolētas. Visos dzīvokļos ir balkons.

Vācu projekts[izmainīt šo sadaļu]

Specprojekta paveids ar netipisku dzīvokļu plānu. Tiek uzskatīta par pietiekami dārgu un prestižu sēriju.

ATSAUCE:  "Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā" Vikipēdija, Brīvā enciklopēdija

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pievieno savu komentāru