Likumu izmaiņas 2014.gadā, kas skar nekustamo īpašumu nozari

Kā jau katru gadu ierasts, arī 2014.g. 1.janvāris būs diena, kad spēkā stāsies

jauni tiesību akti. Izmaiņas, kas skar nekustamo īpašumu nozari būs saistītas ar MK noteikumiem Nr.1230 (grozījumi noteikumos "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā")

Noteikumi Nr.1230 ievieš vairākas būtiskas izmaiņas valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (turpmāk – valsts nodevas) un valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra noteikšanā.

Līdz šim spēkā esošais regulējums paredz valsts nodevas diferenciāciju atkarībā no nekustamā īpašuma iegūšanas veida (pirkuma līgums, dāvinājuma līgums, mantošanas ceļā). Savukārt Noteikumi Nr.1230 ievieš valsts nodevas diferenciāciju atkarībā arī no:

1) termiņa, kādā persona vēršas zemesgrāmatu nodaļā tiesību nostiprināšanai un

2) iegūstamā nekustamā īpašuma lietošanas veida.

Noteikumi Nr.1230 paredz, ka valsts nodevas apmēra noteikšanai piemēro koeficientu 1,5, ja nostiprinājuma lūgums un nepieciešamie dokumenti īpašuma tiesību nostiprināšanai, iesniegti vēlāk kā sešus mēnešu no dokumenta, kas apliecina īpašuma tiesības, parakstīšanas dienas vai dienas, kad zemesgrāmatā dzēsta atzīme, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu. Šādos gadījumos valsts nodevas apmērs palielinās par 50% no valsts nodevas, kāda būtu maksājama, ja persona savlaicīgi iesniegtu nepieciešamos dokumentus īpašuma tiesību maiņai. Piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, kura atsavināšanas vērtība ir 20000 latu/euro, valsts nodevas apmērs gadījumā, ja persona nepieciešamos dokumentus īpašuma tiesību maiņai iesniedz sešu mēnešu laikā, ir 400 latu/euro, savukārt, ja persona zemesgrāmatu nodaļā vēršas pēc sešiem mēnešiem - valsts nodevas apmērs būs 600 latu/euro. Lai Noteikumos Nr.1230 iekļautais regulējums būtu pēc iespējas saudzīgāks Noteikumi Nr.1230 paredz pārejas periodu un personām vēl sešu mēnešu laikā no Grozījumu spēkā stāšanās dienas, tas ir, līdz 2014.gada 30.jūnijam valsts nodevas apmēra noteikšanā koeficients 1,5 netiek piemērots neatkarīgi no dokumenta, uz kā pamata lūdz nostiprināt īpašuma tiesības, parakstīšanas dienas. Noteikumos Nr.1230 noteiktā koeficients valsts nodevas apmēra noteikšanā būs izmantojams, ja nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts 2014.gada 1.jūlijā, un dokuments, uz kā pamata nostiprināmas īpašuma tiesības, būs parakstīts (izsniegts) pirms 2014.gada 1.janvāra.

Lai veicinātu mājokļa iegādes tirgus stabilitāti un mājokļa pieejamību fiziskām personām, kuras nekustamo īpašumu iegūst ar mērķi tajā dzīvot pašiem vai nodrošināt vecākus, bērnus vai citu radinieku ar mitekli, Noteikumi Nr.1230 paredz atšķirīgu valsts nodevas likmi atkarībā no tā, vai tiek iegūta dzīvojamā platība vai t.s. komercapbūve.

Noteikumi Nr.1230 palielina valsts nodevu, ja juridiskā persona, kura veic komercdarbību, iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Šādos gadījumos, valsts nodeva noteikta 6% apmērā no dzīvokļa īpašuma atsavināšanas vērtības.

Ar Noteikumiem Nr.1230 tiek atcelti valsts nodevas maksimālā apmēra ierobežojums tajos gadījumos, kad īpašuma tiesības nostiprināmas uz tādu nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja un ar to funkcionāli saistītās būves. Tādejādi nekustamā īpašuma, kura atsavināšanas vērtība pārsniedz 1,5 milj. latu (2,13 milj. euro) un kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, valsts nodeva maksājama no visas nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtības.

Valsts nodevas apmēra noteikšanā saglabāti maksimālie apmēri ierobežojumi gadījumā, ja iegūst nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst nedzīvojamās ēkas (piemēram, viesnīcas, biroja ēkas, ražošanas ēkas, noliktavas, ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes ēkas) un ar to saistītās inženierbūves.

Noteikumi Nr.1230 paplašina gadījumus, kad valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu maksājama 0,1% apmērā no galvenās prasījuma summas. Civillikuma 1281.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība nodibināma ne tikai vienlaikus ar prasījuma rašanos, bet tā var tikt nodibināta arī pēc prasījuma rašanās, tas ir tajos gadījumos, kad hipotēka nodibināta kā nodrošinājums prasījumam, kas var rasties nākotnē (kredīthipotēka). Šādas kredīthipotēkas nodibināšanai nepieciešams, lai starp pusēm pastāvētu kāda noteikta tiesiska attiecība, no kuras kreditoram var rasties prasījuma tiesība. Šādos gadījumos ķīlas līgums nodrošina prasījumu, kas varētu rasties nākotnē sakarā ar pastāvošā līguma neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildi.

Arvien plašāk sastopami gadījumi, kad ķīlas tiesību tiek lūgts nostiprināt, lai nodrošinātu prasījumu, kas izriet, piemēram, no kredītlīnijas, piegādes līguma, apdrošināšanas līguma, sadarbības līguma u.c. līgumiem. Līdzīgi kā aizdevuma līguma gadījumā, arī šajos gadījumos ķīlas tiesība tiek nodibināta, pamatojoties uz privāttiesiskā kārtā noslēgtu līgumu. Ievērojot minēto, valsts nodevas apmērs arī šajos gadījumos nosakāms līdzīgs tam valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēram, kāds noteikts gadījumā, ja ķīlas tiesību nostiprina no aizdevuma līguma izrietošo prasījumu nodrošināšanai. 

MK noteikumus Nr, 1230 aplūkot šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=262181

No 2014.gada 1.janvāra komersantiem piederošām dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, dzīvojamām mājām noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi(0,2-0,6 procenti atkarībā no kadastrālās vērtības) piemēros tikai tajos gadījumos, ja dzīvoklis vai māja būs izīrēta dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Savukārt dzīvošanai neizīrētām telpām tiks piemērota 1,5 procentu likme. To paredz grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".