Uzturēšanās atļaujas - ieguvumi vai posts?

Termiņuzturēšanās programmas apspriešana ir viena no populārākajām tēmām Latvijas medijos. Ņemot vērā manu darbošanos nekustamo īpašumu nozarē, šai tēmai ar interesi sekoju līdzi, bet kā Latvijas patriots esmu centies maksimāli objektīvi izvērtēt arī programmas kritiķu un pretinieku argumentus.

Kā jau visiem zināms galvenie termiņuzturēšanās programmas kritiķi ir Nacionālā apvienība, kas uzsver to, ka jāizskauž atļauju tirgošana, ka tā kropļo nekustamo īpašumu tirgu, rada drošības riskus valstī utml.

Nacionālā apvienība 10.janvārī bija sapulcējusies uz divu stundu konferenci “Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks”. Konferencē ar referātiem uzstājās Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, ekonomists Jānis Ošlejs u.c.

Noskatījos šo konferenci interneta tiešraidē, diemžēl tajā neizskanēja neviena sakarīga argumenta, kāpēc šī programma būtu jāslēdz.

Visas runas un prezentācijas no 10.janvāra konferences par uzturēšanās atļaujām atrodama šeit: konferences materiāli

Šajā rakstā esmu apkopojis manuprāt nozīmīgus faktus par situāciju ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ietekmi uz mūsu valsti, man ļoti negribētos, ka agresīvas nacionālās politikas vārdā Nacionālās apvienības vēlētāji pieņemtu savu nostāju TUA jautājumā, neizvērtējot un neiepazīstoties ar pieejamo informāciju.

Kas ir noticis?

Latvijā termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk TUA) var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz 142`000 eiro vērtībā vai citur Latvijā – 71 000 eiro vērtībā.

No 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros PMLP ir saņēmusi 6 883 personu, tajā skaitā, 2 893 investoru un 3 990 viņu ģimenes locekļu pieprasījumus TUA saņemšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 6 749 uzturēšanās atļaujas, pozitīvu lēmumu pieņemot 97,9% gadījumu. No 2010.gada 1.jūlija anulēta 201 TUA.

PMLP veiktā aptauja, kuras laikā veikta 200 respondentu anketēšana, liecina, ka vidējais investīciju veicējs Latvijā ir persona, kas iegādājusies nekustamo īpašumu, Krievijas Federācijas pilsonis, vīrietis, vecumā no 36-45 gadiem, ieguvis augstāko izglītību, pārvalda vismaz vienu svešvalodu (angļu) un plāno mācīties arī latviešu valodu, paredz uzturēties Latvijā pāris mēnešu gadā, saņems uzturēšanās atļauju kopā ar laulāto un diviem bērniem, mēnesī vienam ģimenes loceklim Latvijā iztērējot aptuveni 500-1000 latu. Šī persona savā mītnes valstī nodarbojas ar komercdarbību, plāno uzsākt komercdarbību arī Latvijā. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju, ir tikuši izmantoti starpnieku (juristu, advokātu) pakalpojumi, arī turpmāk nekustamā īpašuma apsaimniekošanai tiks izmantoti 1-3 pakalpojumu sniedzēju sniegtie pakalpojumi, nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldot aptuveni 20 000-50 000 latus.

Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.jūlijam bija 419,2 milj. latu.

Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām un pievienotās vērtības nodokļa veidā ir ieguvis vairāk nekā 40 milj. latu. Nekustamā īpašuma nodokļa veidā TUA pieteicēji ik gadu pašvaldību budžetos iemaksā konkrētu summu, kas, piemēram, 2013.gadā pārsniegts 400 tūkst. latu jeb nedaudz vairāk nekā 0,5% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa.. Savukārt kapitālsabiedrības, kuru darbība ir saistīta ar nerezidentu vai viņa ģimenes locekļiem, kas saņēmuši TUA gada laikā nodokļu veidā valsts budžetā 2012.gadā iemaksāja vairāk nekā 60 milj. latu gadā.

Attiecīgās Imigrācijas likuma normas ir spēkā tikai trīs gadus, bet jau pašreiz redzams, ka investori vai viņa ģimenes locekļi, kas saņēmuši TUA, iesaistās saimnieciskajā darbībā.

    Grafiks ņemts no www.robertszile.lv

Kas notiek?

Pagājušā gada nogalē steidzamības kārtā virzītais un Saeimas 31.10.2013. pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, paredzēja būtiski ierobežot TUA programmu. Uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi tika paredzētas kvotas, tāpat likumprojekts paredzēja Ekonomiskās attīstības fonda izveidi, kurā tiktu ieskaitīti ārzemnieku maksājumi par termiņuzturēšanās atļaujām - par nekustamā īpašuma iegādi 50`000 euro apmērā. Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā"

Prezidents A. Bērziņš likumprojektu neizsludināja, norādot, ka: Prezidenta vēstule Saeimai

Kas notiks?

Atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija 14.01.2014. sēdē vērtēs saņemtos priekšlikumus un gatavos likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai 30.01.2014. Saeimas plenārsēdē. 

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma 12.01.2014. raidījumā “Nekā personīga” pastāstīja to, ka ņemot vērā, ka likumprojekts “grozījumi Imigrācijas likumā”ir atgriezts Saeimā, jaunās valdības deklarācijā tiks minēts par TUA jautājumu izskatīšanu un risināšanu. Straujumas kundze raidījumā pauda savu personīgo viedokli, ka termiņuzturēšanās atļauju jautājumā uzsvars no nekustamo īpašumu iegādes būtu jāpārliek uz investīcijām uzņēmējdarbībā, grozījumus gan ieviešot pakāpeniski, tādējādi ievērojot to uzņēmēju intereses kuri plānojuši savu uzņēmējdarbību atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likumam.

Papildus informācijas avoti:

MK ziņojums par Imigrācijas likumā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem termiņuzturēšanās atļauju jomā: Skatīt šeit

Kanādas firmas pētījums par uzturēšanās atļaujām: Skatīt šeit

Infografikai avots: focus.lv

Esiet laipni lūgti izteikt savu viedokli komentāru veidā!